zīdīt
zīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ēdināt ar savu pienu no krūts (zīdaini).
PiemēriMāte zīda bērnu.
- Māte zīda bērnu.
2.Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
PiemēriKaķene zīda četrus kaķēnus.
- Kaķene zīda četrus kaķēnus.
- Kūtī rukšu māmiņa zīdīja sivēnus.