Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzpotēt
uzpotēt [uzpuõtêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Potējot pieaudzēt (piemēram, potzaru) uz radniecīga auga potcelma.
PiemēriUzpotēt potcelmiem ievāktos potzarus.
1.1.Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
PiemēriUz skābā ķirša uzpotēt saldo ķirsi.