uzprasīties
uzprasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
PiemēriUzprasīties uz pusdienām.
- Uzprasīties uz pusdienām.
- Uzprasīties ciemos.
1.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
PiemēriBērns uzprasās pēc pēriena.
- Bērns uzprasās pēc pēriena.
- Uzprasīties uz nepatikšanām.
- Uzprasīties uz komplimentiem.