Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzprasīt
uzprasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pajautāt (kādam ko).
PiemēriKo tu gribēji man uzprasīt?
  • Ko tu gribēji man uzprasīt?
  • Uzprasīt, vai nevajag palīdzēt.
  • Uzprasīt kādam ceļu.
2.Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
PiemēriCik taisāties uzprasīt par zemesgabalu?
  • Cik taisāties uzprasīt par zemesgabalu?
  • Uzprasīt pārlieku augstu cenu.
  • intransitīvs Uzprasīt pārāk lēti.