uzplūst
uzplūst 3. pers. -plūst, pag. -plūda darbības vārds; intransitīvs
1.Applūst, pārplūst (par vietu).
PiemēriUzplūdušas līča pļavas.
- Uzplūdušas līča pļavas.
- Uzplūdusi krasta josla.
2.Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
PiemēriJūra uzplūdusi līdz kāpām.
- Jūra uzplūdusi līdz kāpām.
3.Kļūt uztveramam, sajūtamam.
PiemēriSkaņas uzplūst un atkal noklust.
- Skaņas uzplūst un atkal noklust.
- No vīrieša uzplūst alus smaka.
- No āra uzplūst vēsa dvesma.
4.Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
PiemēriDusmas uzplūst.
- Dusmas uzplūst.
- Uzplūst sajūsma.
- Atmiņā uzplūst senie notikumi.