vilkacis
vilkacis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
vilkace dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
PiemēriAsinskārs vilkacis.
- Asinskārs vilkacis.
- Neticēt vilkaču eksistencei.