piemelot
piemelot [pìemȩluôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
PiemēriPiemelot to, ko nevar īsti pārbaudīt.
- Piemelot to, ko nevar īsti pārbaudīt.
- Šo to piemelot, lai no malas viss izskatītos glītāk.
- intransitīvs Rakstītāji neko daudz nav piemelojuši.