izprasīt
izprasīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izlūgt; arī pieprasīt.
PiemēriIzprasīt piedošanu.
- Izprasīt piedošanu.
- Izprasīt atļauju.
- Izprasīt dokumentus.
2.Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).