Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
kuģis
kuģis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
PiemēriPasažieru, tirdzniecības, zvejas, glābšanas kuģis.
  • Pasažieru, tirdzniecības, zvejas, glābšanas kuģis.
  • Buru kuģis.
  • Mīnu kuģis.
  • Kuģa korpuss, priekšgals, pakaļgals, klājs, kajītes.
  • Kuģa kapteinis, apkalpe.
Stabili vārdu savienojumiBraukt uz kuģa. Braukt uz kuģiem.
  • Braukt uz kuģa — sarunvaloda strādāt par jūrnieku.
  • Braukt uz kuģiem — sarunvaloda strādāt par jūrnieku.
  • Hidrogrāfiskais kuģis — īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
  • Kara kuģis — kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
  • Kāpt uz kuģa — 1. Doties kuģī.2. sarunvaloda Braukt (prom) ar kuģi.
  • Kuģa miglas taure — taure, ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
  • Kuģa puika — kuģapuika; junga.
  • Kuģa rullis — joma: jūrniecība kuģa apkalpes saraksts.
  • Kuģa skrūve; motorlaivas skrūve — kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
  • Kuģu būvētava — kuģubūvētava.
  • Kuģu ceļš — kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
  • Kuģu lādēšana — spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
  • Mīnu kuģis — karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
  • Nokāpt no kuģa — 1. Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.2. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
  • Tuksneša kuģis poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — kamielis.
2.Lidaparāts (parasti liels).
Stabili vārdu savienojumiGaisa kuģis. Kosmosa kuģis.
Stabili vārdu savienojumiKuģa neto tilpība. Mūk kā žurka no grimstoša kuģa.
Cilme:Aizguvums no ģermāņu valodām, iespējams, viduslejasvācu kogge.