kuģītis
kuģītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → kuģis.
1.1.Mazs kuģis pasažieru pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
PiemēriKuģīšu piestātne.
- Kuģīšu piestātne.
- Pārcelties pāri upei ar kuģīti.
- Vizināties ar kuģīti pa Daugavu.
2.Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.