ķellēt sarunvaloda
ķellēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ķellēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ziest (parasti nekārtīgi, lielā daudzumā).
PiemēriĶellēt līmi.
1.1.Gleznot (piem., lieliem triepieniem).
PiemēriKad vakars savu peizāžu ķellē, nama pagalms pārvēršas cellē..