mūrēt
mūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
mūrējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sastiprināt (piem., ķieģeļus, akmeņus) ar javu, celt (ko), veidot.
PiemēriMūrēt māju.
- Mūrēt māju.
- Mūrēt krāsni.
- Mūrēt pagrabu.
- No laukakmeņiem mūrēts žogs.
1.1.Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
PiemēriPareizi mūrēt ķieģeļus.
- Pareizi mūrēt ķieģeļus.
- Mūrēt ķieģeļus.