grīnis
grīnis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
PiemēriViršu grīnis.