Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piesūceknis
piesūceknis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums (dažiem dzīvniekiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā, kam klāt).
PiemēriMutes piesūcekņi dēlēm.
  • Mutes piesūcekņi dēlēm.
  • Nēģi piesūcas zivij ar savu piltuvveidīgo piesūcekni.
1.1.Veidojums (dažiem augiem), ar ko (tie) piestiprinās (pie kā, kam klāt).
PiemēriPaškāpēji vīteņaugi pieķeras balstam ar piesūcekņiem.
  • Paškāpēji vīteņaugi pieķeras balstam ar piesūcekņiem.
2.Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
PiemēriGumijas piesūceknis.
  • Gumijas piesūceknis.
  • Ziepju trauks ar piesūcekni.
  • Mobilā telefona turētājs pie vējstikla piestiprināts ar diviem piesūcekņiem.