piesūceknis
piesūceknis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums (dažiem dzīvniekiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā, kam klāt).
PiemēriMutes piesūcekņi dēlēm.
- Mutes piesūcekņi dēlēm.
- Nēģi piesūcas zivij ar savu piltuvveidīgo piesūcekni.
1.1.Veidojums (dažiem augiem), ar ko (tie) piestiprinās (pie kā, kam klāt).
PiemēriPaškāpēji vīteņaugi pieķeras balstam ar piesūcekņiem.
- Paškāpēji vīteņaugi pieķeras balstam ar piesūcekņiem.
2.Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
PiemēriGumijas piesūceknis.
- Gumijas piesūceknis.
- Ziepju trauks ar piesūcekni.
- Mobilā telefona turētājs pie vējstikla piestiprināts ar diviem piesūcekņiem.