Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piesūceknis
piesūceknis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums (dažiem dzīvniekiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā, kam klāt).
PiemēriMutes piesūcekņi dēlēm.
1.1.Veidojums (dažiem augiem), ar ko (tie) piestiprinās (pie kā, kam klāt).
PiemēriPaškāpēji vīteņaugi pieķeras balstam ar piesūcekņiem.
2.Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
PiemēriGumijas piesūceknis.