Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piesūceknis
piesūceknis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Veidojums (dažiem dzīvniekiem), ar ko (tie) piesūcas (pie kā, kam klāt).
PiemēriMutes piesūcekņi dēlēm.
1.1.Veidojums (dažiem augiem), ar ko (tie) piestiprinās (pie kā, kam klāt).
PiemēriPaškāpēji vīteņaugi pieķeras balstam ar piesūcekņiem.
2.Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
PiemēriGumijas piesūceknis.