piestūrēt
piestūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
PiemēriPiestūrēt automašīnu pie operas.
- Piestūrēt automašīnu pie operas.
- Piestūrēt laivu pie krasta.
1.1.intransitīvs Stūrējot piebraukt.
PiemēriSmalki piestūrēt pie pils vārtiem.
- Smalki piestūrēt pie pils vārtiem.
- Piestūrēt ar laivu krastā.
2.Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
PiemēriNedaudz piestūrēt plostu ar airi, lai tas turas upes straumē.
- Nedaudz piestūrēt plostu ar airi, lai tas turas upes straumē.