urkšķēt
urkšķēt urkšķu, urkšķi, urkšķ, pag. urkšķēju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (piemēram, par cūkām); arī rukšķēt.
PiemēriJūrascūciņa mīlīgi urkšķ.
- Jūrascūciņa mīlīgi urkšķ.
2.sarunvaloda Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
PiemēriVecenīte pārmetoši urkšķ.
- Vecenīte pārmetoši urkšķ.
- Visapkārt urkšķ neapmierinātie.
3.formā: trešā persona Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
PiemēriMotors klusu urkšķ.
- Motors klusu urkšķ.
- Vērpjamais ratiņš urkšķ.
Stabili vārdu savienojumiVēders urkšķ.
- Vēders urkšķ — saka, ja gribas ēst un vēders rada raksturīgu troksni.