groziņš
groziņš [grùozìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → grozs1.
1.1.Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
PiemēriUz absolventu salidojumu līdzi jāņem groziņš.
- Uz absolventu salidojumu līdzi jāņem groziņš.
Stabili vārdu savienojumiGroziņu vakars.
- Groziņu vakars — saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.