riebīgs
riebīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
riebīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
riebīgi apstākļa vārds
riebīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
PiemēriRiebīgs cilvēks.
- Riebīgs cilvēks.
- Riebīgs tips.
- Reizēm es varu būt riebīga.
- Riebīgs paradums.
- Izturēties riebīgi pret citiem.
1.1.Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
PiemēriRiebīgs kukainis, zirneklis.
- Riebīgs kukainis, zirneklis.
1.2.Tāds, kas nav patīkams; tāds, kam ir riebumu, pretīgumu izraisošs saturs.
PiemēriRiebīga īpašība.
- Riebīga īpašība.
- Anonīmi, riebīgi komentāri.
2.Tāds, kas izraisa nepatīkamas, sliktas sajūtas.
PiemēriRiebīgs skats.
- Riebīgs skats.
- Riebīga smaka.
- Riebīga garša mutē.
- Riebīga čerkstoņa radioaparātā.
2.1.Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
PiemēriRiebīgs laiks.
- Riebīgs laiks.
- Riebīgs, drēgns rudens vakars.
2.2.Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriRiebīga sajūta.
- Riebīga sajūta.
- Riebīga situācija.
- Riebīgi ap sirdi.