pieglumēt
pieglumēt 3. pers. -glumē, pag. -glumēja darbības vārds; intransitīvs
1.Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
PiemēriPieglumējis grāvis, dīķis.
- Pieglumējis grāvis, dīķis.
1.1.Pārklāties (no iekšpuses) ar ko glumu.
PiemēriTrauks, kurā atrodas ūdens, ar laiku pieglumē.
- Trauks, kurā atrodas ūdens, ar laiku pieglumē.
- Pieglumējusi ziedu vāze.