izspēlēt
izspēlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Spēlēt un pabeigt spēlēt (piem., sporta spēli).
PiemēriIzspēlēt pārtraukto šaha partiju.
- Izspēlēt pārtraukto šaha partiju.
- Priekšsacīkstēs izspēlētas gandrīz visas spēles.
2.Spēlējot spēli, veikt noteiktu darbību, gājienu.
PiemēriIzspēlēt bumbu.
- Izspēlēt bumbu.
- Izspēlēt dūzi.
3.Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
PiemēriIzspēlēt gammas.
- Izspēlēt gammas.
4.Atveidot, attēlot; imitēt.
PiemēriIzspēlēt uz skatuves kāzas.
- Izspēlēt uz skatuves kāzas.
- Izspēlēt ieslodzīto izbēgšanu.
- Izspēlēt ugunsgrēka situāciju.
Stabili vārdu savienojumiIzspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi. Izspēlēt joku. Izspēlēt kārti. Izspēlēt numuru.
- Izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi idioma — izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- Izspēlēt joku idioma — izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- Izspēlēt kārti idioma — izmantot kādu līdzekli, paņēmienu u. tml., lai iedarbotos uz kādu.
- Izspēlēt numuru idioma — izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.