pārtraucējs
pārtraucējs lietvārds; vīriešu dzimte
pārtraucēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
PiemēriPārtraukt noziegumu ir likumīgi arī tad, ja pārtraucējs nav juridiski pilnvarots to darīt.
1.1.Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
PiemēriSamazināt izglītības pārtraucēju skaitu.
2.formā: vīriešu dzimte Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
PiemēriStrāvas pārtraucējs.