pārtraucējs
pārtraucējs vīriešu dzimte, lietvārds
pārtraucēja sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
PiemēriPārtraukt noziegumu ir likumīgi arī tad, ja pārtraucējs nav juridiski pilnvarots to darīt.
1.1.Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
PiemēriSamazināt izglītības pārtraucēju skaitu.
2.formā: vīriešu dzimte Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
PiemēriStrāvas pārtraucējs.