pārtraucējs
pārtraucējs lietvārds; vīriešu dzimte
pārtraucēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
PiemēriPārtraukt noziegumu ir likumīgi arī tad, ja pārtraucējs nav juridiski pilnvarots to darīt.
- Pārtraukt noziegumu ir likumīgi arī tad, ja pārtraucējs nav juridiski pilnvarots to darīt.
- Pēc atbildēm uz jautājumiem lektors atsāk runāt, bet šoreiz pārtraucējs ir kāds students, kuram palikušas neskaidrības.
1.1.Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
PiemēriSamazināt izglītības pārtraucēju skaitu.
- Samazināt izglītības pārtraucēju skaitu.
2.formā: vīriešu dzimte Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
PiemēriStrāvas pārtraucējs.
- Strāvas pārtraucējs.
- Elektromagnētiskais pārtraucējs.
- Pagrieziena signāla pārtraucējs.