kāroties
kāroties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
PiemēriZēnam kārojas ābolu.
- Zēnam kārojas ābolu.
- Ēst to, kas kārojas.
- Viņai kārojas pēc saldumiem.
- Kārojas kaut kas skābs.
1.1.Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
PiemēriKārojas nopeldēties.
- Kārojas nopeldēties.
- Kārojas izmēģināt ko jaunu.
- Meitenei vienmēr ir kārojies suņa.