Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kārpīt
kārpīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
PiemēriKārpīt sniegu.
1.1.Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
PiemēriSuns kārpa smiltīs bedri.