eksterjers
eksterjers lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
PiemēriSuņa eksterjers.
- Suņa eksterjers.
- Govis ar labu eksterjeru.
2.Ārējais (piem., celtnes) izskats.
PiemēriBaznīcas eksterjers.
- Baznīcas eksterjers.
- Baroka eksterjers.
- Automašīnas modelim tiks atjaunots gan interjers, gan eksterjers.
Cilme:No franču exterieur, kam pamatā latīņu exterior ‘ārējs’.