Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stūrakmens
stūrakmens dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
PiemēriĒkas stūrakmenī iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm.
  • Ēkas stūrakmenī iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm.
2.Tas, kas ir ļoti nozīmīgs, tas, kas veido (kā) pamatu.
PiemēriVeselīgas dzīves stūrakmens ir uzturs.
  • Veselīgas dzīves stūrakmens ir uzturs.
  • Viens no tautas identitātes stūrakmeņiem ir valoda.