stūrakmens
stūrakmens dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
PiemēriĒkas stūrakmenī iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm.
2.Tas, kas ir ļoti nozīmīgs, tas, kas veido (kā) pamatu.
PiemēriVeselīgas dzīves stūrakmens ir uzturs.