brīnumbērns
brīnumbērns [brĩnùmbȩ̄̀rns] lietvārds; vīriešu dzimte
Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
PiemēriPasaulslavens brīnumbērns.
- Pasaulslavens brīnumbērns.
- Brīnumbērns sāka sniegt koncertus vēl pirms varēja kārtīgi aizsniegt krēslu.