Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nosliece
nosliece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
PiemēriNosliece uz alerģiju.
  • Nosliece uz alerģiju.
  • Nosliece uz sirds un asinsvadu slimībām.
  • Vīrietis pusmūža gados ar noslieci uz korpulenci.
2.Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.); tendence.
PiemēriMeitenei ir nosliece uz klaiņošanu.
  • Meitenei ir nosliece uz klaiņošanu.
  • Nosliece uz alkohola lietošanu un agresiju.
  • Nosliece uz ārišķībām.