nosliece
nosliece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
PiemēriNosliece uz alerģiju.
- Nosliece uz alerģiju.
- Nosliece uz sirds un asinsvadu slimībām.
- Vīrietis pusmūža gados ar noslieci uz korpulenci.
2.Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.); tendence.
PiemēriMeitenei ir nosliece uz klaiņošanu.
- Meitenei ir nosliece uz klaiņošanu.
- Nosliece uz alkohola lietošanu un agresiju.
- Nosliece uz ārišķībām.