nosliece
nosliece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
PiemēriNosliece uz alerģiju.
2.Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.); tendence.
PiemēriMeitenei ir nosliece uz klaiņošanu.