noslīgt
noslīgt -slīgstu, -slīgsti, -slīgst, pag. -slīgu darbības vārds; intransitīvs
1.Slīgstot nosēsties, nogulties (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNoslīgt atzveltnes krēslā.
- Noslīgt atzveltnes krēslā.
- Ģībstot noslīgt zemē uz grīdas.
Stabili vārdu savienojumiNoslīgt ceļos. Noslīgt uz ceļiem.
- Noslīgt ceļos — lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
- Noslīgt uz ceļiem — lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
1.1.Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
PiemēriGalva noslīgst uz krūtīm.
- Galva noslīgst uz krūtīm.
- Ļaut rokām brīvi noslīgt gar sāniem.
- Lūpu kaktiņi noslīguši lejup.
1.2.Noliekties uz leju (no kāda smaguma).
PiemēriApsniguši, noslīguši egļu zari.
- Apsniguši, noslīguši egļu zari.
- Ābeļu zari noslīguši no ābolu pārpilnības.