izsukāt
izsukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
izsukāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
PiemēriIzsukāt matus.
- Izsukāt matus.
- Izsukāt galvu.
- Labi izsukāta bārdiņa.
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriIzsukāt suni.
- Izsukāt suni.
- Izsukāt zirgam krēpes.
1.2.Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
PiemēriIzsukāt linus.
- Izsukāt linus.
1.3.Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
PiemēriRūpīgi izsukāts celiņš.
- Rūpīgi izsukāts celiņš.
2.Sukājot atbrīvot (no kā).
PiemēriIzsukāt blaugznas no matiem.
- Izsukāt blaugznas no matiem.
- Izsukāt gružus no krēpēm.