kultivēt
kultivēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Audzēt un kopt (piem., savvaļas augus).
PiemēriKultivēt ārstniecības augus.
- Kultivēt ārstniecības augus.
- Meža un kultivētas sēnes.
- Pieaug pieprasījums pēc kultivētām eglītēm.
1.1.Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
PiemēriKultivēt baktērijas.
- Kultivēt baktērijas.
- Kultivēt tuberkulozes nūjiņas.
2.Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
PiemēriKultivētās zemes platības.
- Kultivētās zemes platības.
- Kultivētās pļavas.
- Kultivētie zālāji.
2.1.Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
PiemēriKultivēt tīrumu.
- Kultivēt tīrumu.
- Kultivēt rindstarpas.
3.Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību.
PiemēriKultivēt jaunas tradīcijas.
- Kultivēt jaunas tradīcijas.
- Kultivēt veselīgu dzīvesveidu.
3.1.Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
PiemēriRakstnieka kultivēts salīdzinājums.
- Rakstnieka kultivēts salīdzinājums.
- Paaudzēs kultivētās audzināšanas metodes.
Cilme:No latīņu cultus ‘kopšana, apstrādāšana’.