musulmanis
musulmanis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
musulmaniete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Islāma piekritējs; islāmticīgais.
PiemēriMusulmaņu lūgšanu laiks.
- Musulmaņu lūgšanu laiks.
- Radikāla musulmaniete.
Cilme:No persiešu musulmān, arābu muslim.