mušiņa
mušiņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → muša.
2.Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
3.Šā kukaiņa imitācija mušiņmakšķerēšanai.
Stabili vārdu savienojumiSausā mušiņa. Slapjā mušiņa.
- Sausā mušiņa — mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
- Slapjā mušiņa — mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.