ķīlēt
ķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ķīlējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (1).
PiemēriĶīlēt āmura kātu.
- Ķīlēt āmura kātu.
- Ķīlēt svētku eglīti kājā.
2.sarunvaloda Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
PiemēriPirms sacensībām visu nakti ķīlēt motociklu.
- Pirms sacensībām visu nakti ķīlēt motociklu.