gaiņāt
gaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
PiemēriGaiņāt prom odus.
1.1.Vēcinot censties panākt, ka gaist, kliedējas (piem., dūmi).
PiemēriGaiņāt dūmus uz atvērtā loga pusi.
1.2.Kliedēt (piem., miglu, mākoņus).
PiemēriVējš gaiņā melnos padebešus.
2.Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
PiemēriGaiņāt prom miegu.