strinkšķis
strinkšķis lietvārds; vīriešu dzimte
Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
PiemēriĢitāras, cītaras strinkšķi.
- Ģitāras, cītaras strinkšķi.
- Ieejot veikalā, atskanēja durvju zvaniņa strinkšķis.
- Rīts atnāk ar modinātāja strinkšķi.