piesprukt
piesprukt -sprūku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku darbības vārds; intransitīvs
Strauji, steigā piekļūt, tikt klāt – par dzīvniekiem, arī cilvēkiem.
PiemēriPiesprukt pie siles.
- Piesprukt pie siles.
- Mazulīte piesprukusi māsas skolas burtnīcai un iezīmējusi tajā ķeburus.