piestaigāt
piestaigāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
PiemēriPiestaigāt grīdu ar dubļainām kājām.
- Piestaigāt grīdu ar dubļainām kājām.
- Istaba piestaigāta ar dubļiem.
2.Vairākkārt, regulāri iegriezties (pie kāda), apmeklēt (ko).
PiemēriViņš sācis piestaigāt pie meitenes uz viņas darbavietu.
- Viņš sācis piestaigāt pie meitenes uz viņas darbavietu.
- Arvien biežāk piestaigāt uz vietējām ballītēm.
- Kādu brīdi viņš piestaigāja uz ģitārspēles kursiem.