Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzurrāt
uzurrāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
PiemēriPēc uzvaras uzurrāt komandas treneri.