uzurpēt
uzurpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
PiemēriVardarbīgi censties uzurpēt varu valstī.
- Vardarbīgi censties uzurpēt varu valstī.
- Uzurpēt varu pilsētā.
- Uzurpēt ģenerālprokurora tiesības.