uzurrāt
uzurrāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
PiemēriPēc uzvaras uzurrāt komandas treneri.
- Pēc uzvaras uzurrāt komandas treneri.
- Nosēdināt krēslā un uzurrāt jubilāru.