nobrucināt1
nobrucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobrūk, tiek iznīcināts.
PiemēriNobrucināt vecās pils aizsargmūrus.
1.1.sarunvaloda Panākt, ka (kas) nedarbojas, nefunkcionē.
PiemēriNobrucināt datoru.
2.Panākt, ka (kas) noslīd uz leju, sakrokojas.
PiemēriMazliet nobrucināt zeķes.