Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
niecība
niecība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
PiemēriSavas niecības apziņa.
2.Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
PiemēriSkolotājs nedrīkst būt niecība.