polsterēt
polsterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārvilkt (mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
PiemēriPolsterēt dīvānu.
- Polsterēt dīvānu.
- Polsterēti atpūtas krēsli.
- Lai klusinātu trokšņus, durvis tika polsterētas.
2.Likt, iešūt (apģērbā) polsteri (2).
PiemēriPolsterēt žaketes plecu daļu.
- Polsterēt žaketes plecu daļu.
- Polsterēts krūšturis.