noģērbt
noģērbt -ģērbju, -ģērb, -ģērbj, pag. -ģērbu darbības vārds; transitīvs
1.Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
PiemēriNoģērbt mēteli, jaku.
- Noģērbt mēteli, jaku.
- Noģērbt virsdrēbes.
- Strādnieki noģērba darba drēbes.
1.1.Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
PiemēriNoģērbt slimnieku.
- Noģērbt slimnieku.
- Noģērbt un apguldīt bērnu.
2.Ar apģērbu nosegt; saģērbt.
PiemēriNoģērbta no galvas līdz kājām.
- Noģērbta no galvas līdz kājām.
- Biju noģērbta no augšas līdz apakšai, jo tāda ir pieklājības norma musulmaņu valstīs.
- Meitene noģērbta kā lelle.