Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
bandūra
bandūra lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ukraiņu tautas strinkšķināminstruments ar bumbierveida korpusu.
PiemēriPilsētā skan bandūru mūzika.
  • Pilsētā skan bandūru mūzika.
2.sarunvaloda Paliels, arī liels, masīvs priekšmets.
PiemēriMans datora monitors ir vecs, īsta bandūra.
  • Mans datora monitors ir vecs, īsta bandūra.
  • Mazā dzīvoklī divstāvu gulta neder, jo tā bandūra aizņem milzīgu platību.
Cilme:No ukraiņu valodas бандура.