novirpuļot
novirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Virpuļojot nonākt lejā, zemē.
PiemēriSniega pārslas klusi novirpuļo lejā.
- Sniega pārslas klusi novirpuļo lejā.
- Novirpuļo krāsaini konfeti.
1.1.Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
PiemēriPelnu plēnes novirpuļo gaisā.
- Pelnu plēnes novirpuļo gaisā.
- pārnestā nozīmē Staru kūļi novirpuļo naksnīgajās debesīs.