Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
durvis
durvis dsk. ģen. -vju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
PiemēriIstabas, virtuves, dzīvokļa durvis.
  • Istabas, virtuves, dzīvokļa durvis.
  • Divviru durvis.
  • Automātiskās, dzelzs durvis.
  • Atvērt, aizvērt, aizslēgt durvis.
  • Durvju zvans, rokturis, slieksnis.
  • Pieiet, pieklauvēt pie durvīm.
  • Durvīs parādījās ciemiņi.
Stabili vārdu savienojumiAiz slēgtām durvīm. Durvis iet. Durvis ved.
  • Aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
  • Durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
  • Durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
  • Durvju sensors ierīce, kas noraida signālu brīdī, kad kāds ienāk pa durvīm.
  • Durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
  • Durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
  • Parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
1.1.Virās iekārta vai bīdāma plāksne (kā) noslēgšanai.
PiemēriAizvērt bufetes durvis.
  • Aizvērt bufetes durvis.
  • Salabot sienas skapja durvis.
  • Grāmatu skapis ar stikla durvīm.
Stabili vārdu savienojumiAizcirst durvis. Atvērto durvju diena. Būt pie durvīm. Ieeļļot durvis. Izmest pa durvīm.