blaukšķināt
blaukšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
PiemēriBlaukšķināt durvis, vārtus.
- Blaukšķināt durvis, vārtus.
2.sarunvaloda Vairākkārt šaut, šaudīt (parasti medībās).
PiemēriBlaukšķināt pa tukšo.
- Blaukšķināt pa tukšo.
- Uz ezera jau blaukšķina.