uzrīkot
uzrīkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
PiemēriUzrīkot malkas grēdai jumtiņu.
- Uzrīkot malkas grēdai jumtiņu.
- Rati uzrīkoti siena vešanai.
2.Sarīkot; panākt, ka izraisās.
PiemēriUzrīkot talku.
- Uzrīkot talku.
- Uzrīkot atvadu ballīti.
- Uzrīkot forumā vairāksolīšanu.
- Kundze pasākumā uzrīkoja skandālu.