Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzrīkot
uzrīkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, ar pieejamiem līdzekļiem.
PiemēriUzrīkot malkas grēdai jumtiņu.
  • Uzrīkot malkas grēdai jumtiņu.
  • Rati uzrīkoti siena vešanai.
2.Sarīkot; panākt, ka izraisās.
PiemēriUzrīkot talku.
  • Uzrīkot talku.
  • Uzrīkot atvadu ballīti.
  • Uzrīkot forumā vairāksolīšanu.
  • Kundze pasākumā uzrīkoja skandālu.