Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
numurēt
numurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
PiemēriNumurēt pavadzīmes.
Cilme:No latīņu numerare ‘skaitīt’.