numurēt
numurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
PiemēriNumurēt pavadzīmes.
- Numurēt pavadzīmes.
- Lappuses numurē ar arābu cipariem.
Cilme:No latīņu numerare ‘skaitīt’.